Apustuļu darbi vēstī, ka nonākot Romā, Pāvilam bija atļauts palikt savrup ar kareivi, kas viņu apsargāja (sal. Apd 28, 16). Vēsturnieki uzskata, ka šī vieta varētu būt iepretim Tiberīnas salai, kur šobrīd atrodas San Paolo alla Regola baznīca. Ar vārdu regola tiek apzīmēts Romas VII rajons, kas jau kopš seniem laikiem bija pazīstams kā ebreju apmešanās vieta. Vēlāk šeit un tuvākajā apkaimē tika izveidots jūdu geto. Geto nosaukums ir saglabājies arī šodien, tāpat šeit turpina dzīvot daudzi Romas ebreji. Kvartālā atrodas arī sinagoga, dažādi ebreju veikali, restorāni un kultūras centri.

San Paolo alla Regola baznīca tika uzcelta 1186. gadā – vietā, kur saskaņā ar tradīciju, apustulis Pāvils bija apmeties un sludināja kristīgo ticību. Līdz 1186. gadam šai vietā atradās vienkāršs oratorijs. Arī mūsdienu vēsturnieki atzīst, ka Pāvils šeit patiešām varētu būt uzturējies. Ir saprotams, ka viņš nolēma dzīvot starp saviem tautiešiem jūdiem, pie tam, vietā, kur viņi nodarbojās ar ādu apstrādi. Pāvilam tas pavērtu iespēju darboties saskaņā ar iegūto telšu darinātāja profesiju.

Romas impērijas laikā netālu no šīs vietas – apmēram tur, kur šodien slejas Santa Maria di Cosmedin baznīca ar pazīstamo Patiesības muti tās atrijā, atradās arī Foro Boario – tulkojumā „Vēršu forums”, kur tika tirgoti dzīvnieki. Svētā Pāvila baznīca – San Paolo alla Regola, tika atjaunota 1687. gadā, tolaik iecienītajā baroka stilā. Dievnamā var aplūkot vairākas freskas, kurās attēlotas nozīmīgākās Pāvila dzīves epizodes. Kapelas mozaīkā viņš redzams, veicot misionāro darbību apcietināšanas brīdī. Blakus baznīcai atrodas oratorijs, kurā var aplūkot dokumentus un citas uzskatāmas liecības par diviem Romā pavadītiem gadiem. Par spīti apcietinājumam, arī šeit, mūžīgajā pilsētā, Tautu apustulis nemitējās pieņemt un mācīt katehumenus (sal Apd 28,30-31).

1552. gadā, pāvesta Jūlija III valdīšanas laikā, jau pieminētajā Romas kvartālā nodibinājās universitas, jeb viena no reliģiski amatnieciskām korporācijām. Tās locekļi nodarbojās ar ādu apstrādi. Reliģisko ceremoniju laikā viņi tērpās baltos, maisam līdzīgos apmetņos, kam uz muguras bija uzšūta svētā Pāvila ikona. Svētais Pāvils un svētais Bartolomejs bija viņu debesīgie aizbildņi. Pirmais tika izraudzīts tāpēc, ka viņš bija telšu darinātājs, bet otrs – tāpēc, ka izcieta briesmīgu moceklību, kuras laikā viņam tika novilkta āda.

Kristīgā tradīcija vienmēr ir liecinājusi arī par ķēdēm, kurās apcietināšanas brīdī bija piesieti gan apustulis Pēteris, gan Pāvils. Romā, netālu no Kolizeja, atrodas baznīca, kas saucas San Pietro in Vincoli – „Svētais Pēteris ķēdēs”. Šai baznīcā, kas ir pazīstama arī ar slaveno, Mikelandželo darināto Mozus statuju, atsevišķā relikvuārā glabājas ķēde, kurā, saskaņā ar tradīciju, bija piesiets apustulis Pēteris. Savukārt fragments no ķēdes, kurā, tāpat saskaņā ar tradīciju, bija piesiets Pāvils, glabājas svētā Pāvila bazilikā ārpus mūriem. Pāvila ķēde – precīzāk deviņi tās posmi, šodien ir aplūkojami bazilikas centrā, speciālā telpā, kas atrodas ceļā uz kriptu.

Abi apustuļi – Pēteris un Pāvils Romā bija ieslodzīti Mamertīna cietumā Kapitolija pakājē. Par cietumu patiesībā bija pārveidota kādreizējā Tullianum ūdens tvertne. Šodien Mamertīna cietumā ir skatāma plāksne, kurā kopā ar Pētera un Pāvila vārdiem, ir ierakstīti arī dažu citu kristīgo mocekļu vārdi. Pēc ieslodzījuma Mamertīna cietumā, abi apustuļi tika aizvesti uz moceklības vietu – Pēteris uz Vatikāna pakalnu, bet Pāvils uz Salvijas ūdenskrātuvi (Acque Salvie), kur šodien atrodas pazīstamā Tre Fontane - Trīs Strūklaku, jeb Trīs Avotu abatija.