Sestdien, 31. oktobrī, Ungārijā altāru godā tiks paaugstināts viens no XX gadsimta mocekļiem, Dieva kalps Zoltans Lajošs Mešlenī. Pirms beatifikācijas, Vatikāna radio iztaujāja Svēto lietu kongregācijas prefektu Andželo Amato:

Izceliet lūdzu, galvenās iezīmes bīskapa Zoltana Lajoša Mešlenī biogrāfijā!

 
Zoltans Lajošs piedzima 1892. gada 2. janvārī dziļi ticīgā katoliskā ģimenē. Kļuvis par priesteri, viņš papildināja studijas Romas Pontifikālajā Gregora universitātē, kur ieguva doktora grādu filozofijā un teoloģijā, un bakalaura grādu Baznīcas tiesībās. 1937. gada 28. oktobrī viņš tika konsekrēts par bīskapu un nominēts par Eštergomas arhidiecēzes palīgbīskapu. Savu darbu viņš veica ar ievērojamu pastorālo dedzību. Tūlīt pēc II Pasaules kara, Ungārijas komunistiskais reTas bija odium fidei – naids pret ticību, Dievu un Baznīcu. Ļaunuma tumsība nespēj pieņemt labā gaismu.žīms uzsāka Katoliskās Baznīcas vajāšanas. Tika arestēts Ungārijas Baznīcas primass Jozefs Mindzentijs.

Kas visvairāk izraisīja ungāru komunistu dusmas?

 
Tas bija odium fidei – naids pret ticību, Dievu un Baznīcu. Ļaunuma tumsība nespēj pieņemt labā gaismu.

Kā notika bīskapa Mešlenī moceklība?

 
1950. gadā, pretēji valdības gribai, Eštergomas-Budapeštas katedrāles kanoniķi ievēlēja Mešlenī par jaunu kapitulāro vikāru, atzīstot viņa nelokāmību un stingro gribu. Mešlenī, labi apzinādamies risku, pieņēma šo nomināciju ar lielu pretimnākšanu un atvērtību. Taču represijas nelika sevi gaidīt. Pēc 10 dienām bīskaps tika arestēts, bez jebkāda procesa apcietināts un vēlāk deportēts uz Kistarcsas koncentrācijas nometni netālu no Budapeštas. Tā sākās astoņi vardarbīga cietuma gadi, kuru laikā bīskaps bija pakļauts ne vien spaidu darbiem, bet arī visādi mocīts. Taču Dieva kalps Mešlenī neļāva salauzt savu garu, viņš izrādīja vēl ciešāku uzticību Evaņģēlijam un savu mocīšanu pacieta ar mīlestību. 1951. gada 4. martā no smagas piepūles un atkārtotas vardarbības, viņš mira.

Kā uz viņa nāvi reaģēja Ungārijas komunistu režīms?

 
Tiklīdz ļaudis uzzināja par viņa nāvi, tie, kas bija viņu pazinuši, notikušajā tūlīt saskatīja moceklības zīmogu. Režīms visādi centās aizšķērsot jebkādu izmeklēšanu. Taču kā jau zināms, meli nespēj ilgstoši dominēt pār patiesību. Pēc režīma krišanas patiesība apstiprinājās visā spožumā. Par to liecināja daudzi cilvēki un vēstures dokumenti.

Kādu vēstījumu jaunais svētīgais atstāj mūsdienu cilvēkam?

 
Baznīca joprojām ir mocekļu Baznīca, tas ir, spēcīgu un drosmīgu Evaņģēlija liecinieku Baznīca. Kristīgajam moceklim ir precīza kvalifikācija. Viņš tiek nogalināts. Tiek nogalināts naida dēļ pret Jēzu, pret Viņa dzīvības un patiesības Evaņģēliju. Taču mocekļa atbilde ir nevis naids, bet gan mīlestība, nevis atriebība, bet piedošana, nevis sevis žēlošana, bet lūgšana par saviem vajātājiem un bendēm. Tā lūk, ir lielā mācība, ko monsinjors Mešlenī ar savas dzīves piemēru ir atstājis mūsdienu cilvēkiem.

I. Šteinerte/Vatikāna Radio