„Nebaidieties būt svēti! Tas ir labākais kalpojums ko varat piedāvāt saviem brāļiem. Visu svēto svētki aicina mūs priecīgi sekot Jēzum”, teica Benedikts XVI, uzrunājot aptuveni 40 tūkstošus svētceļnieku, kuri svētdienas pusdienlaikā ieradās Svētā Pētera laukumā. Pāvests aicināja ticīgos apzināties šo liturģisko svētku dziļo nozīmi un izdzīvot tos kristīgā garā. „Priesterības gadā ar īpašu cieņu vēlos atcerēties visus priesterus, gan tos, kurus Baznīca ir pasludinājusi par svētiem, liekot kā piemēru viņu garīgos tikumus un pastorālo dedzību, gan arī tos – kas ir lielākā daļa – kuri ir zināmi tikai Kungam”, sacīja Svētais tēvs. „Ikviens no mums ar īpašu mīļumu glabā atmiņas par kādu no priesteriem, kurš ir palīdzējis augt ticībā un sajust Dieva labestību un tuvumu.”

Pāvests atgādināja, ka 2. novembrī Baznīca svin Mirušo ticīgo piemiņas dienu. Izdzīvot šo dienu patiesi kristīgā garā nozīmē raudzīties uz to Lieldienu noslēpuma gaismā. Kristus ir nomiris un augšāmcēlies, un atvēris mums Tēva mājas durvis – ieeju dzīvības un miera Valstībā. Tas, kurš seko Kristum šajā dzīvē, tiks pieņemts Viņa mājokļos. Apmeklējot kapsētas, atcerēsimies, ka tur atdusas tikai mūsu mīļo tuvinieku miesas, kas gaida augšāmcelšanos – norādīja Svētais tēvs. Turpretī viņu dvēseles – saskaņā ar Rakstiem – jau ir „Dieva rokās”. Tāpēc labākais veids, kādā varam viņus pagodināt, ir ticības, cerības un mīlestības pilna lūgšana. Svēto komūnija ir ļoti skaista realitāte. Tā piešķir mūsu dzīvei pavisam citu dimensiju. Mēs nekad neesam vieni! – pasvītroja Benedikts XVI. Tas ir ticības noslēpums, ko tomēr zināmā mērā varam piedzīvot jau šajā pasaulē – ģimenē vai draugu lokā, bet jo sevišķi Baznīcas garīgajā kopienā.

Apcerē pēc lūgšanas „Kunga eņģelis” Benedikts XVI pieminēja arī „Kopīgo Deklarāciju par attaisnošanas mācību”, kas ir svarīgs pieturas punkts ekumenisma ceļā. To pirms desmit gadiem parakstīja Pasaules Luterāņu Federācijas un Katoliskās Baznīcas pārstāvji. Attaisnošanas vēsts nav novecojusi, jo tā izsaka kristoloģijas subjektīvo aspektu – runa ir par to, ko mums nozīmē Jēzus Kristus. No Dieva mēs saņemam pestīšanu. Viņš mums dāvā savu žēlastību un aicina uz jaunu dzīvi Kristū. No savas puses, esam aicināti atbildēt Viņa žēlastībai. Pāvests atgādināja, ka tas mūs atbrīvo no bailēm, dod drosmi un cerību. Noslēgumā Svētais tēvs sveica atsevišķas svētceļnieku grupas franču, angļu, vācu, spāņu, poļu un itāliešu valodā.

S. Krivteža, J. Evertovskis / VR