Teoloģija ir ticības noslēpumu racionāla izpratne. Vienkāršos ticīgos pienākas sargāt no aizspriedumainām teoloģiskajām interpretācijām, kas varētu apdraudēt viņu ticību – norādīja Benedikts XVI, uzrunājot Sv. Pētera laukumā sapulcējušos ticīgos. Vispārējā audiencē piedalījās vairāk nekā 30 tūks. cilvēku no daudzām valstīm. Katehēzes mācībā pāvests turpināja pagājušajā trešdienā iesākto tēmu par teoloģijas uzplaukumu Rietumos 12. gadsimtā. Viņš runāja par diviem teoloģijas attīstības dzinējspēkiem, proti, klosteru un sholastisko teoloģiju. Pirmo pārstāvēja sv. Bernards no Klervo, bet otro Pjērs Abelards. Taču abi uzlūkoja teoloģiju kā „ticību, kas meklē saprast”.

Bernards uzsvēra ticības lomu, bet Abelards – prāta lomu. Pirmais mācīja, ka teoloģijas mērķis ir saiknes ar Dievu padziļināšana. Tādējādi viņš centās apstrīdēt Abelarda pārāk intelektuālo pieeju. Klosteru teoloģija balstījās uz Svētajiem Rakstiem un Baznīcas tēvu darbiem. Reliģisko ordeņu locekļi meklēja Dievu lūgšanā un kontemplācijā. Saskaņā ar sv. Bernardu, ticības patiesību pārdomāšana palīdz cilvēkam labāk iepazīt un vairāk iemīlēt Dievu. Savukārt, izcilais domātājs un spožais runas vīrs Abelards meklēja harmoniskāku saikni starp ticību un zinātni. Viņš ar prāta palīdzību tiecās izprast ticību, nonākot arī galējībās. Dažas viņa idejas, piemēram, par Svēto Trīsvienību, Baznīca atzina par maldīgām. Tomēr beigu beigās Abelards sniedza lielu ieguldījumu tālākā sholastiskās teoloģijas attīstībā. Vairāku gadu ilgās asās debates starp Bernardu un Abelardu beidzās ar izlīgumu. Tas notika pateicoties abu kopējam draugam Pēterim Godājamajam. Abelards pazemīgi atzina savas kļūdas.

Ko no šīm debatēm varam mācīties mēs? – jautāja Benedikts XVI. Tās apliecina to, cik noderīgas un nepieciešamas Baznīcā ir veselīgas teoloģiskās diskusijas – jo sevišķi tad, kad par kādu jautājumu savu gala vārdu vēl nav pateicis Maģistērijs. Bez tam, šīs debates parāda, cik svarīga ir pazemīga paklausība Baznīcas autoritātei. Mēģinot skaidrot ticību racionāli, esam aicināti respektēt Atklāsmes principus. Vienmēr, kad izceļas teoloģiski strīdi vai diskusijas – pasvītroja pāvests – katram ticīgajam, bet jo sevišķi Maģistērijam, pienākas rūpēties, lai tiktu saglabāta ticības integritāte. Šādu piemēru mums ir atstājuši sv. Bernards no Klervo un Pjērs Abelards. Viņi nonāca līdz vienprātībai par to, ka jāsaglabā tīra Baznīcas ticība un jāpanāk, lai uzvar patiesība mīlestībā. Benedikts XVI atgādināja, ka mūsdienu kultūru lielā mērā iezīmē ētiskais relatīvisms. Tāpēc jātiecas pēc harmonijas starp „Atklāsmes arhitektoniskajiem” un „interpretācijas principiem”, ko piedāvā prāts. Stingrs un drošs atsauces punkts mūsu rīcībā vienmēr ir Maģistērijs, tas ir Baznīcas un pāvestu mācība.

J. Evertovskis / VR